nenovērtētais simbols – Latvijas daba

Zini, kas nāk prātā rietumniekiem runājot par Baltijas valstīm? Izņemot to, ka tur runā krieviski/ungāriski/poliski, ka tur raksta kirilicā, ka tās ir tās trīs valstis, kuras nosaukt var tikai īpaši eksemplāri. Bet mest lūpu nav par ko, ja tiek jaukta Lietuva ar Latviju, mēs paši vienā gabalā jaucam Slovākiju ar Slovēniju. Iespējams tas nav būtiski, lai gan vēsturiski Baltijas valstis nav gājušas tandēmā, tomēr tādā veidā mūs pazīst daudzviet aiz robežām. Un Krievijas fenomens mums vilksies līdzi vēl tik ilgi, kamēr mēs neliksim pretim kaut ko spēcīgāku.

Bet atgriežoties pie jautājuma, ko rietumnieki domā par Baltijas valstīm? Bijusī PSRS un blokmājas. Taisnība, taisnība, bet ir vēl kaut kas, ko mēs paši aizmirstam novērtēt. Bet daudzi, kas Latvijā ierodas pirmo reizi, vēlams, zaļajā sezonā, ir pārsteigti par to, cik Latvija ir zaļa. Rīga ir vienos parkos un ļoti tīra galvaspilsēta, ārpus Rīgas kilometriem var braukt cauri mežiem neredzot nevienu rūpnīcu, cehu, dažkārt pat mājas vai pilsētas. Mājas un pilsētas ir šarmīgas, bet rietumnieks ļoti novērtē ainavu, kad gar ceļa malām nav vieni skursteņi un dūmvadi vien.

Meži, pļavas, jūra, ezeri, kas ir pieejami gan fiziski, gan finansiāli. Latvijas daba ir salīdzinoši tik neskarta un mežonīga, tāpēc arī pievilcīga un novērtējama. 44% Latvijas teritorijas ir meži, pilsētas ir sakoptas, jūras krasts ir tik dažāds, viesu nami ir brīnišķīgās vietās. Uz ko tas velk? Uz eko tūrismu, ne tikai populāri šobrīd, bet arī ar garantiju, ka netiks pārdots vien tārps uz āķa, bet reāla manta. Un ne tikai Skandināvijai, Vācijai, Polijai, Vācijai, kāpēc ne Francijai, Spānijai, Anglijai. Cilvēki ir gatavi sperties uz otru pasaules malu, lai redzētu, piemēram, Āziju, un tad brauc mājās sapīkuši, ka tur tāda netīrība un plastmasas pudeles visur, ai, ai, ai (bet par to cits stāsts), tad lūk, Latvija – skaisti, tīri, zaļi un forši.

jauns klubs Rīgā – Nabaklab

2. aprīlī atveras jauns klubs NABAKLAB (riktīgs kalamburs), kur saimniekos draudzīgā sadarbība starp bufeti Gauja un Radio Naba. Ideja vienkārša – lai attīstītu Latvijā pirmās nekomerciālās radiostacijas pārstāvētās muzikālās un kultūras tradīcijas visās to izpausmēs. Pasākumus kūrēs Radio Naba raidījumu autori un viesmākslinieki piedāvājot grupu koncertus, DJ, muzikālos, dzejas, literatūras, teātra un kino vakarus, izstādes, modes skates, radošās lekcijas un seminārus.

Iespaidīgi ir izmēri un viss kas tur tiks piedāvāts – klubs ir 600 m2, tajā ir koncerta zāle, DJ zāle, izstāžu galerija, divi bāri, atpūtas telpa, bufete un pat retro veikals, kurā varēs nopirkt vintage un pašmāju jauno dizaineru darinājumus. Drīzumā plānots atvērt vinila plašu un kompaktdisku maiņas punktu.

Kur? – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12, Rīgā (pretī  Bastejkalnam)

Kad? – 7diena-3diena 12-2, 4diena – 6diena 12-6

Pirmo dienu programma:

2.aprīlī – Dzels Vilks, Satellites LV, Dj Nora, Radio Naba Dj, Arturs Mednis

3.aprīlī – Zig Zag, Inokentijs Mārpls, Radio Naba Pērļu Zvejnieka Dj.

Amatieris, Elliott Erwitt

Amatieris ir vārds ar mazliet negatīvu nozīmi, kā pretstats profesionālim, ar šarlatānisma piesitienu. Bet savā būtībā amatieris ir cilvēks, kas mīl to, ko viņš dara – amatieris no vārda mīlēt, no Latīņu amatorem nom. amator, “lover”. Un tā sevi dēvē fotogrāfs Elliott Erwitt, kurš ir izcils fotogrāfs un mīl to, ko viņš dara.

Ir daudz fotogrāfu, principā katrs, kuram ir kamera, ir fotogrāfs, bet nav daudz tādu, kas ar vienu bildi spēj pastāstīt stāstu, uzburt ainu un parādīt emocijas. Ar to arī atšķiras Fotogrāfs no fotogrāfa.

/elliott erwitt mājas lapas screenprint/

Viņam patīk suņi, bērni un nūdisms, par to arī daudzas viņa fotogrāfijas, melnbaltas, emocionālas. Daudzas viņa fotogrāfijas ir tik populāras ka, aplūkojot viņa daiļradi, noteikti, atcerēsies jau redzētas bildes. Iegūglējot Elliott Erwitt parādās virkne viņa fotogrāfiju, un īpašu prieku sagādā viņa mājas lapā zem sadaļas Portfolios, Flicks esošās bilžu sērijas. Man īpaši patīk 2 un 5.

Viņš šobrīd apskatāms Maison Européenne de la Photographie Parīzē līdz 4.aprīlim,2010 (trešdienās no 17 ieeja bez maksas). Izstādē apkopotas fotogrāfijas no sērijas – privātās, kas uzņemtas brīvajos brīžos starp fotografēšanu darba vajadzībām, laikrakstiem, reklāmām, uzņēmumiem.

ēšanas rituāli Parīzes gaumē

Lai arī cik universāli pielietojums, domāju, teiciens – mīlestība iet caur vēderu – ir izdomāts Francijā. Paēdušam un vīnu uzdzērušam kļūst plašāka sirds un līdz aizkustinājuma asarām tuvs un mīļš liekas tuvākais – siera šķīvis, otrā vīna pudele, pretim sēdētājs, blakussēdētājs. Parīzes atmosfēra krodziņā ir, kad visur mudž no cilvēkiem, kad gaisā ir nepārtraukta murdoņa, kad galdi ir tik tuvu viens otram, ka aizmirstoties var iebakstīt ar savu dakšu kaimiņa šķīvī.

Nepaēdis cilvēks ir nīgrs, paēdis ir laimīgs un priecīgs. Un franču vīns dara savu darbu – apreibina un samīlina. Ne velti visi piever acis un viegli iereibušiem šoferiem, savādāk nav vērts nemaz iet ārā no mājas, ja pie vakariņu galda nevar iedzert pa kādai glāzītei.

Vīns ir kā reliģija, vīnoga ir Dievs, un tad ir variācijas par tēmu, katram pieņemamākās. Citi nekad nespēj izvēlēties dzeramu vīnu, citi var pateikt, no kura reģiona ir vīns pēc garšas, ko atstāj zeme, kurā augusi vīnoga. Bet viens ir skaidrs, jo vairāk izmēģinājumu, jo skaidrāks priekšstats par to, kas ir labs un kas ne. Vīns ir neatņemama un neaizstājama ēdiena saistviela. Vīnu nevar nemīlēt. Tas ir pret noteikumiem.

Ēdienu nevar nemīlēt. Ēdiens ir Dievs, Dievu nevar zaimot. Ēšana ir biežākā darbība pēc gulēšanas. Francijā pārtika ir pati labākā un svaigāka, to jums pateiks katrs francūzis. Laba vajag daudz, pēc šī principa vadās francūzis, tāpēc nereti aicinājums mājas vakariņās nozīmē 6 ēdienus – sākot ar riekstiem pie pirmās vīna glāzes, uzkodās garneles, kā otro pasniedzot zivi, zaļos salātus pēc maltītes, siera plati un ābolu pīrāgu. Pa vidu tam neiztrūkstošs un neizsusošs vīns un vienmēr klātesoša bagete.

Bagetes nozīmi nekad nevar novērtēt par zemu, bagetes neesamība uz ēdiengalda ir kā personisks apvainojums ēdājiem. Maiznīcas ir vienīgās iestādes bez metro, kas ir atvērtas 7 dienas nedēļā no rīta līdz vakaram. Ja mana maiznīca ir ciet, un katram ir sava maiznīca, tad noteikti ir atvērta cita, rezerves maiznīca, tā, kas otrā mīlētāko sarakstā. Svētdienas rītā uz maiznīcu ir garum gara rinda, tāpēc to nogaidīt var doties uz stūra kafejnīcu.

Stūra kafejnīcu ir daudz, tuvākā pie mājas, tālāka no mājas, vai citā rajonā, bet tā ir iecienītā un pārbaudītā. Čalošana, kafija, avīze. Kopš ir aizliegta smēķēšana iekštelpās, terases ir ieguvušas jaunu seju – ar sildlampām un siltumsegām. Un terases šarmu ar malkošanu, čalošanu un garāmgājēju vērošanu bauda ir visi.

Kā var nemīlēt?

Ziemīgais kuš!

Klāt ir jaunais š! , 82 lappusēs stāsti par tēmu “Pēc sniegputeņa” – 18 mākslinieki ar starptautisku reputāciju piedāvā komiksus, kurus lasot var ne tikai mielot acis ar saldējumu, bet arī nopietni atsaldēt rokas! Latvijas stāstnieku vidū pazīstamie Kaspars Groševs, Rūta Briede, Mārtiņš Zutis, Maija Līduma un Reinis Pētersons, savukārt debiju piesaka dažādu mākslas disciplīnu radošais gars Oļa Vasiljeva no Ventspils un/vai Amsterdamas un Ernests Kļaviņš, kura trāpīgās karikatūras katru rītu tu jau noteikti lasi interneta vietnē Cita diena.

Lasīt un nopirkt  š! var galerijā Istaba, ¼ Satori grāmatnīcā, lasītavā, tikšanās vietā un Lukabukā par 1,20 Ls vai pa pastu par pusotru latu, piesakoties uz komikss@gmail.com.

Šī š! numura iznākšanu finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Kuš! pastkartes

Ziemassvētku, Jaunā gada apsveikumiem vai „vienkārši tāpat” dienām kuš! nodrukājuši pastkaršu komplektu ar 6 Latvijas un 1 Šveices ilustratora zīmējumiem. Meklē Kuš! komplektu ¼ Satori grāmatnīcā Lāčplēša ielā vai Tasty telpas Ziemassvētku tirdziņā tai pašā kvartālā nākamajā šķērsielā. Pie tam  ne tikai Kuš! , bet arī citas jaukas dāvanas vari atrast Tasty telpas tirdziņā. Radošas dāvanas radošajā telpā no 14. līdz 29. decembrim Martas ielā Pirms turp dodies,  ieskaties: tastytelpa.lv

Inch- īgi

Biju veikalā INCH, kas Kalnciema ielā 33 (krusts ar Melnsila ielu), lai iegādātu galdautu. Mērķis bija ļoti skaidrs,  jāsaka, tas bija Salaveča norādījums, kur un ko. Kā Salavecis saka, tā jādara.

Veikalā jau biju bijusi iepriekš un mani vienmēr patīkami pārsteidza atmosfēra un attieksme pret ienācējiem. Ieejot šajā veikalā, tu ieej citā atmosfērā, kur tevi sagaida ar jautājumu, vai vēlies kafiju? mums ir brīnišķīgs kapučino. Un ja tā padomā, jā, es gribu to brīnišķīgo kapučino un gribu te uzkavēties, izcilāt visus galdautus un nejust, ka laiks vai steiga elpo pakausī.

Tur ir tikai brīnumainas lietas un draudzīgi veikala mājinieki, kas visu apstāsta un izrāda, un ja vajag, atstāj vienu savā nodabā. Un ir skaidrs, ka tas ir Latvijas produkts un ir skaidrs, ka tas ir skaists un glīts, un kvalitatīvs.

Izejot no veikala man bija ne tikai galdauts un simpātiski puscimdiņi, bet arī tāda laba sajūta. Var un sanāk, un lai viss izdodas.

zaļā Latvija

Atbraucot no Malaizijas, paskatījos uz Rīgu un Latviju tūrista acīm. Un vai zināt, Rīga ir ļoti zaļa, sakopta un mierīga pilsēta. Latvija savukārt sastāv no dažām pilsētām, kurām pa vidu ir meži, meži, meži. Un ļoti šarmīgi tas viss kopā ir.

Kā arī šis suns gaļas paviljonā.

izbrauciens lidz Penang

Ar nakts autobusu no Melakas nonaku Penang sala, kas ir aptuveni 8h brauciena no Melakas. Ieverojamaka vieta ir Georgetown, kas tapat ka Melaka ir UNESCO mantojuma saraksta, tapec biju domajusi, ka bus daudzas lidzibas. Jasaka gan, ka pilseta dzivo 2 miljoni iedzivotaju, tapec ta ir skalaka un atraka.

Ja apvienotu Melaku ar Penang pludmali un edieniem, Melaka butu lieliskaka vieta uz planetas. Melaka jau ediens ir uber-garsigs, bet Georgetown…wow.

Pirmo dienu pavadiju atkopjoties no nakts brauciena viesnicaa un baudot briniskigas vakarinas, otro dienu es galvenokart pavadiju edot un tresaja diena es ari pati centos nokert ko edamu. Aizbraucu uz zvejnieku ciematinu un uz mola satiku divas meitenes , kas  makskereja un piedavaja pameginat ari man. Malaiziesu viesmiliba:) Mans vienigais loms bija kada cita maksernieka aukla, tapec devos uz tuvejo restoranu, lai neticamos atrumos iznicinatu veselu zivi. Vai es jau teicu – wow?! 🙂

Uz Penang ir jabrauc eest.

Tioman sala, Malaizija

Kad tika radita zeme, dazas vietas tika izveidotas ari salas. Vispar, dazaas vietas ari sanak ta, ka temperatura nekad nav zemaka par 28. Un kad ir divas lietas – salas un graadi, tas viss kopa rada labu kompektu.

Tioman sala sastav no 13 kurortiem, kas katrs ir piesaistits savai pludmalei un pieeja taam galvenokart tikai ar udens transportu. 5 h brauciens ar autobusu no Melakas, 1 h uz pramja un tu esi balto smilsu pludmalee ar palmaam, kokosriekstiem, svaigu arbuzu sulu, juras shalkaam, dzivosanu bungalo, merkaku shovu no ritiem, un tik skaidru udeni, ka nav nepieciesams snorkelesanas ekipejums, lai redzetu underwater world. Ir labi, ir. Man tik likaas, ka cilveku un civilizacijas tur ir par daudz.

sweet Malaysia