Rudens un Kompass

Ja, saprotu, rudens klat, grilletu desinu sezona beigusies. Ka reizi laiks ievistities dzemperos un salles un aizdoties uz kadu pasakumu. Es jums iesaku Kompasu.

Tresdienu vakaros  lidz 24.oktobrim Totaldobze makslas centra, kas atrodas VEF teritorija, par saviem darbiem, planiem un sevi stastis dzeza muzikas, filozofijas, teatra rezijas un laikmetigas akademiskas muzikas darboni. Biju uz pirmo, kur ar uzrunu uzstajas jaunie teatra rezisori Karlis Krumins un Elmars Senkovs, ka ari komponistes Santa Ratniece un Linda Leimane. Interesanti iegremdeties kaut uz mirkli tadu cilveku pasaule, kas rada muziku, ko klausamies vai teatra izrades, kuras skatamies. Interesanti, pieejami, atklati, diskusija ir ari klatesoso nopelns, jo katram no dalibniekiem var uzdot ari jautajumus. Ja,  teatris, filozofija, dzezs un klasiska muzika ir musu lidzcilveku nodarbosanas un profesija. Kaut vai tapec ir verts aiziet, lai paskatitos, kads tad izskatas un ko stasta sis cilveks, kas dara plasai publikai ne tik ierastu darbu. Un tads pats ka mes jau ari vins izskatas, vinam un vainai pat ir tik pat gadu, cik mums un viena skola esam gajusi.

Iesaku. Un atmosfera tur ari dikti feina.

/mans foto/

Pa skaisto

Ka es jums saku, mes Latvija milam pa skaisto. Pa skaisto sapuceties, pa skaisto paest, iedzert kafiju, teatri paskatities, tikai autoceli mums tadi neskaisti sanakusi, to es nevaru saprast. Bet ne par to ir stasts. Riga ir milzumdaudz arkartigi miligu kafejnicu un dizainigu restoranu, tik loti, ka dazs iebraucejs var padomat, ka visi te tadi bagati, bagati, pa tik smukam vietam staigajot. Bet isteniba, mums ta vienkarsi patik. Ja ir dizains, interjers, smarzo labi, pasniedz lati ar karamelu sirupu, burvigas kucinas un garsigus edienus. Sis ir slavinajums tam Rigas iestadem, kas ne tikai spej sevi ieterpt, neuzskruvejot arpratigas cenas, bet ari pasniedz lieliskus baudijumus dzerienu un edienu forma.

/autores foto/

Tauta saukts vienkarsi Illy, Kitchen, Vina bars Garage Berga bazara. Sos iesaku no visas sirds. Degustacijas turpinasu, jo ir vel tik daudz, ko atklat.

Lasītprieks Parīzē

Tā ir pilnīga nejaušība, ka jau otrais raksts pēc kārtas par bibliotēku. Bet kā lai klusēju, ja pirmo reizi mūžā bibliotēka manī izraisa totālu sajūsmu un vēlmi tur doties atkal un atkal. Bibliotēkas kā reizi bija vietas, kur mani sasodīti nepatika iet – sasmacis gaiss, nepietiekams apgaismojums, bibliotekāres-policisti, čīkstoša grīda, šaurība, diemžēl tā tas ir joprojām simtos un simtos bibliotēku. Ne šajā, kur biju vakar.

Médiathèque Marguerite Duras man parādīja, ka var būt arī savādāk. Kaudzēm grāmatu, no vecākām līdz pilnīgi svaigām, no matemātikas līdz ceļojumiem, no žurnāliem līdz komiksiem, no mūzikas CD līdz filmu DVD. Grāmatas cilvēkiem, kas nevar salasīt sīkus burtus, speciāli datori lasīšanai neredzīgajiem vai vājredzīgajiem. Plašums, gaišums, lampas, klubkrēsli, spēļu laukums bērniem, lifts tiem, kas nevar kāpt, datori ar pieeju internetam, sasodīta vēlme lasīt.

Un ūbertehnoloģija, lai paņemtu grāmatas – pieejot pie speciāla datora, sākumā dators nolasa strīpukodu no lasītāja kartes, tālāk katra grāmata jāuzliek uz elektroniskas paletes, kas nolasa, kas tas ir un piefiksē, kad visas grāmatas ir noskanētas, tiek izdrukāts čeks – ko esi paņēmis un kad jāatdod atpakaļ. Un viss, mājās lasīt!

Onkuļi un tantes turpat pāršķirsta jaunāko presi, jaunieši pilda mājas darbus, čalīši skatās komiksus. Tas viss ir Parīzē, protams, tas viss maksā naudu un nodokļu maksātāji par to ir samaksājuši. Toties nomaksājot visos tos vājprātīgos nodokļus parīziešiem ir tādas bibliotēkas, baseins maksā 2,4E par reizi, ir Paris plages, ir pilsētas riteņi Velib un, un.

Cerot, ka arī Latvijā kādreiz tas viss būs.

Tās divas grāmatu kaudzītes ir mans vakardienas guvums

kas jauns bibliotēkā?

īstenībā arī, kas jauns domē, kas jauns pagrabā, pilī, metro tunelī, baznīcā, muzejā, telpās, kas parasti ir plašākai publikai slēgtas. Tāds tas kultūras mantojuma koncepts – divas dienas gadā plašākai publikai parādīt kā izskatās ēkas no iekšpuses un uz āru izvest procesus, kas ikdienā paliek slēpti, par kuriem dažkārt vispār nav ne jausmas, ka tie pastāv.

Tā nu vakar biju Bibliotheque nationale de France, kur ne tikai rādīja kā restaurēt grāmatas, bet arī dažādas jaunās tehnoloģijas, kas palīdz saglabāt datus vai vienkārši atvieglo meklēšanu. Piemēram, Aibo, ko cilvēki metās glaudīt un bužināt kā īstu suni, ir ārkārtīgi praktisks self-learn artificial intelligence robota piemērs, kas šobrīd saprot angliski un japāniski, bet nākotnē spēs atpazīt da jebkādu valodu, kādā ar to runās, un sniegt atbildes. Tāda tā mūsdienu bibliotēka un datu nesēji, kas saka vau un ņurd, kad pakasa aiz auss.

Bet ja mazliet prom no augstām tehnoloģijām, pilnīgi cita pasaule ir grāmatu restaurācija, kas ir smalks roku darbs. Kāda dāma, kas nodarbojas ar bibliotēkas lietu iekastošanu (katra vienība tiek likta sev pielāgotā kastē) teica, ka šis darbs sākts jau pirms 14 gadiem un vēl ir kilometriem grāmatu, kas jāsaliek kastēs. Respektīvi, šī joma krīzi nepazīst.

Un vispār, bibliotēka diezgan iespaidīga.

jauns klubs Rīgā – Nabaklab

2. aprīlī atveras jauns klubs NABAKLAB (riktīgs kalamburs), kur saimniekos draudzīgā sadarbība starp bufeti Gauja un Radio Naba. Ideja vienkārša – lai attīstītu Latvijā pirmās nekomerciālās radiostacijas pārstāvētās muzikālās un kultūras tradīcijas visās to izpausmēs. Pasākumus kūrēs Radio Naba raidījumu autori un viesmākslinieki piedāvājot grupu koncertus, DJ, muzikālos, dzejas, literatūras, teātra un kino vakarus, izstādes, modes skates, radošās lekcijas un seminārus.

Iespaidīgi ir izmēri un viss kas tur tiks piedāvāts – klubs ir 600 m2, tajā ir koncerta zāle, DJ zāle, izstāžu galerija, divi bāri, atpūtas telpa, bufete un pat retro veikals, kurā varēs nopirkt vintage un pašmāju jauno dizaineru darinājumus. Drīzumā plānots atvērt vinila plašu un kompaktdisku maiņas punktu.

Kur? – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12, Rīgā (pretī  Bastejkalnam)

Kad? – 7diena-3diena 12-2, 4diena – 6diena 12-6

Pirmo dienu programma:

2.aprīlī – Dzels Vilks, Satellites LV, Dj Nora, Radio Naba Dj, Arturs Mednis

3.aprīlī – Zig Zag, Inokentijs Mārpls, Radio Naba Pērļu Zvejnieka Dj.

Inch- īgi

Biju veikalā INCH, kas Kalnciema ielā 33 (krusts ar Melnsila ielu), lai iegādātu galdautu. Mērķis bija ļoti skaidrs,  jāsaka, tas bija Salaveča norādījums, kur un ko. Kā Salavecis saka, tā jādara.

Veikalā jau biju bijusi iepriekš un mani vienmēr patīkami pārsteidza atmosfēra un attieksme pret ienācējiem. Ieejot šajā veikalā, tu ieej citā atmosfērā, kur tevi sagaida ar jautājumu, vai vēlies kafiju? mums ir brīnišķīgs kapučino. Un ja tā padomā, jā, es gribu to brīnišķīgo kapučino un gribu te uzkavēties, izcilāt visus galdautus un nejust, ka laiks vai steiga elpo pakausī.

Tur ir tikai brīnumainas lietas un draudzīgi veikala mājinieki, kas visu apstāsta un izrāda, un ja vajag, atstāj vienu savā nodabā. Un ir skaidrs, ka tas ir Latvijas produkts un ir skaidrs, ka tas ir skaists un glīts, un kvalitatīvs.

Izejot no veikala man bija ne tikai galdauts un simpātiski puscimdiņi, bet arī tāda laba sajūta. Var un sanāk, un lai viss izdodas.

izbrauciens lidz Penang

Ar nakts autobusu no Melakas nonaku Penang sala, kas ir aptuveni 8h brauciena no Melakas. Ieverojamaka vieta ir Georgetown, kas tapat ka Melaka ir UNESCO mantojuma saraksta, tapec biju domajusi, ka bus daudzas lidzibas. Jasaka gan, ka pilseta dzivo 2 miljoni iedzivotaju, tapec ta ir skalaka un atraka.

Ja apvienotu Melaku ar Penang pludmali un edieniem, Melaka butu lieliskaka vieta uz planetas. Melaka jau ediens ir uber-garsigs, bet Georgetown…wow.

Pirmo dienu pavadiju atkopjoties no nakts brauciena viesnicaa un baudot briniskigas vakarinas, otro dienu es galvenokart pavadiju edot un tresaja diena es ari pati centos nokert ko edamu. Aizbraucu uz zvejnieku ciematinu un uz mola satiku divas meitenes , kas  makskereja un piedavaja pameginat ari man. Malaiziesu viesmiliba:) Mans vienigais loms bija kada cita maksernieka aukla, tapec devos uz tuvejo restoranu, lai neticamos atrumos iznicinatu veselu zivi. Vai es jau teicu – wow?! 🙂

Uz Penang ir jabrauc eest.

Tioman sala, Malaizija

Kad tika radita zeme, dazas vietas tika izveidotas ari salas. Vispar, dazaas vietas ari sanak ta, ka temperatura nekad nav zemaka par 28. Un kad ir divas lietas – salas un graadi, tas viss kopa rada labu kompektu.

Tioman sala sastav no 13 kurortiem, kas katrs ir piesaistits savai pludmalei un pieeja taam galvenokart tikai ar udens transportu. 5 h brauciens ar autobusu no Melakas, 1 h uz pramja un tu esi balto smilsu pludmalee ar palmaam, kokosriekstiem, svaigu arbuzu sulu, juras shalkaam, dzivosanu bungalo, merkaku shovu no ritiem, un tik skaidru udeni, ka nav nepieciesams snorkelesanas ekipejums, lai redzetu underwater world. Ir labi, ir. Man tik likaas, ka cilveku un civilizacijas tur ir par daudz.

sweet Malaysia

Melakas atklajumi / Melaca discoveries

Pedejas divas dienas ir parsteigumu pilnas 🙂

To es it ka zinaju, ka Melaka atrodas pie udeniem. Biju planojusi brivo laiku pavadit zem palmas, bet kas tev dos. Beidzot to udeni es ari ieraudziju, aiz zoga. Lidz pludmalei jabrauc ar autobusu. Ko vienu dienu mes ar izdarijam.

Talak neiztrukstosa partikas tema. Nogarsoju svaigo sulu no dragon fruit un kaut kadu indiesu paedienu, isteniba veselu stripu dazadu edienu.

Un talak sekoja iepazisanas ar netalu no dzivesvietas atrodamajiem objektiem. Iespaidigi 🙂

St.Pauls church

Un vel interesantaks ir nakamais atklajums, rajona , kas saucas Chitty

To be continued…

p.s. visiem ligo, ligo. Malaizijaa dedzinat ugunskuru butu nodeviba pret valsti, bet kadus improvizetos Janus nosvinesu brivdienaas:)