ēšanas rituāli Parīzes gaumē

10 02 2010

Lai arī cik universāli pielietojums, domāju, teiciens – mīlestība iet caur vēderu – ir izdomāts Francijā. Paēdušam un vīnu uzdzērušam kļūst plašāka sirds un līdz aizkustinājuma asarām tuvs un mīļš liekas tuvākais – siera šķīvis, otrā vīna pudele, pretim sēdētājs, blakussēdētājs. Parīzes atmosfēra krodziņā ir, kad visur mudž no cilvēkiem, kad gaisā ir nepārtraukta murdoņa, kad galdi ir tik tuvu viens otram, ka aizmirstoties var iebakstīt ar savu dakšu kaimiņa šķīvī.

Nepaēdis cilvēks ir nīgrs, paēdis ir laimīgs un priecīgs. Un franču vīns dara savu darbu – apreibina un samīlina. Ne velti visi piever acis un viegli iereibušiem šoferiem, savādāk nav vērts nemaz iet ārā no mājas, ja pie vakariņu galda nevar iedzert pa kādai glāzītei.

Vīns ir kā reliģija, vīnoga ir Dievs, un tad ir variācijas par tēmu, katram pieņemamākās. Citi nekad nespēj izvēlēties dzeramu vīnu, citi var pateikt, no kura reģiona ir vīns pēc garšas, ko atstāj zeme, kurā augusi vīnoga. Bet viens ir skaidrs, jo vairāk izmēģinājumu, jo skaidrāks priekšstats par to, kas ir labs un kas ne. Vīns ir neatņemama un neaizstājama ēdiena saistviela. Vīnu nevar nemīlēt. Tas ir pret noteikumiem.

Ēdienu nevar nemīlēt. Ēdiens ir Dievs, Dievu nevar zaimot. Ēšana ir biežākā darbība pēc gulēšanas. Francijā pārtika ir pati labākā un svaigāka, to jums pateiks katrs francūzis. Laba vajag daudz, pēc šī principa vadās francūzis, tāpēc nereti aicinājums mājas vakariņās nozīmē 6 ēdienus – sākot ar riekstiem pie pirmās vīna glāzes, uzkodās garneles, kā otro pasniedzot zivi, zaļos salātus pēc maltītes, siera plati un ābolu pīrāgu. Pa vidu tam neiztrūkstošs un neizsusošs vīns un vienmēr klātesoša bagete.

Bagetes nozīmi nekad nevar novērtēt par zemu, bagetes neesamība uz ēdiengalda ir kā personisks apvainojums ēdājiem. Maiznīcas ir vienīgās iestādes bez metro, kas ir atvērtas 7 dienas nedēļā no rīta līdz vakaram. Ja mana maiznīca ir ciet, un katram ir sava maiznīca, tad noteikti ir atvērta cita, rezerves maiznīca, tā, kas otrā mīlētāko sarakstā. Svētdienas rītā uz maiznīcu ir garum gara rinda, tāpēc to nogaidīt var doties uz stūra kafejnīcu.

Stūra kafejnīcu ir daudz, tuvākā pie mājas, tālāka no mājas, vai citā rajonā, bet tā ir iecienītā un pārbaudītā. Čalošana, kafija, avīze. Kopš ir aizliegta smēķēšana iekštelpās, terases ir ieguvušas jaunu seju – ar sildlampām un siltumsegām. Un terases šarmu ar malkošanu, čalošanu un garāmgājēju vērošanu bauda ir visi.

Kā var nemīlēt?


Darbības

Informācija

2 responses

6 04 2010
viki

to lasot var apreibt, sareibt, samiileeties un ljoti, ljoti gribet uz Parizi. neciešami. 🙂

7 04 2010
Di

gaidu:)

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s




%d bloggers like this: