Beidzot esam šo sen izdaudzināto brīnumu sagaidījuši arī Latvijā. Paradoksāli, akmeņi ir Latvijas produkts, ko mēs paši vēl neesam redzējuši, lai gan šis projekts tika satapināts jau 2005.gadā festivāla “Pārsteidzošā Latvija” ietvaros un izceļojās pa Franciju. Bet arī ne pirmais produkts, ko mēs, Latvijas iedzivotāji, nevaram baudīt. Piemēram mūsu pašu trikotāžas “Rita” šuj kreklus H&M, bet Latvijā šo veikalu nav. Dažreiz Brīvības ielas veikalā gan var atrast krekliņus ar H&M birkām.
/foto no etonnantelettonie.org. Liona/
Runājošie akmeņi būs apskatāmi Rīgā no 5.-20.jūlijam, laukumā pie Pēterbaznīcas. Katru vakaru no 22:30 līdz pat 4 rītā (jo projekcijām nepieciešama tumsa) runājošie akmeņi uzrunās garāmgājējus. Uz akmeņiem tiks projicētas cilvēku sejas unlatviešu valodā apmeklētājiem akmeņi stāstīs katrs savu stāstu – par dabu, jūru, sabiedrību, izklaidi, arhitektūru, vēsturi, valodu, dziedāšanu, folkloru un nacionālo virtuvi.
Interesanti, ka nākotnē plānots akmeņus izmitināt jaunajā kultūras vietā- Spīķeros, kur paredzēta vienīgā Baltijā augsta līmeņa Gastronomijas koledža (opā!), mākslas izstāžu zāles, muzeji, laikmetīgās mākslas institūcijas, izklaides vietas un biroji.
Jāāā. Protams, es tos izslavētos akmeņus neredzēšu :/
Bet tas gan taisnība par to, ka latvieši savus atpazīstamības simbolus paši nemaz neredz. Skumji, bet fakts.
Akmeņi ir forši, bet viņiem ir viena liela nelaime – daļu nevar dzirdēt dēļ pārējiem akmeņiem, kuri nemitīgi runā, ļaužu masu atmodināti. Protams nemaz nerunāsim par kompānijām, kuras uzskata, ka nofotografēties akmenim priekšā ir absolūts must-have un spiedzošiem bērniem, kas traucē sadzirdēt jau tā klusos un nesaprotamos akmeņus.
Nedaudz kaitina tie akmeņi, kuriem var dzirdēt franču valodu apakšā. Vienai [tai kura mīl nakti] tas izklausās jauki, bet pārējiem… manuprāt – nepatīkami. Varbūt Marijai vēl var pieciest.
Jums ir sagājis kaut kas sviestā akmeņi nerunā!