/autora foto/
Ilgi nevarēju izdomāt vai rakstīt par Goran Gora koncertu rīt, 7.martā, 20:30, Sapņu fabrikā. Koncertā tiks atskaņots Goran Gora albums Jetlag grupas pavadībā. Tiek solīti pārsteigumi dzirdes un redzes baudai.
Pēdējo reizi dzīvajā viņu redzēju Positivus AB pagājušo vasar, viss bija lieliski, bet pēdējoreiz kaut kadā nebūt MTV intervijā- secināju, ka kaut kur ir pazudusi Goran Gora harizma.
Vakar man piedāvāja iet uz koncertu un es piekritu ilgi nedomājot, dziesminieks viņš ir talantīgs, rīt paskatīšos, kas ar to harizmu.
man patika ar kādu ritmu un dzīvelīgumu sākās koncerts. man patika, ka tas pirmajā daļā bija dinamisks. man patika arī lāzeršovs, kas atsita nu gluži vai reiva pārtijas noskaņu. man nepatika, ka viņš uznāca uz skatuves un pat nepateica ‘čau’, viņš nenodibināja attiecibas ar publiku. man nepatika, ka koncerta beigu daļa bija tik lēnīga un gaudulīga. man patika kā viņš dzied. man nepatika viņa briļļu rāmji. koncerta vidū viņš ļāva noprast, ka ‘improviācija, neveiksmes māte’ un līdz ar to arī kaut kas no spēcīgā snieguma pačabēja.
šodien(vakar) vienkārši ir gluži kā piektdiena 13.
es rītu sāku ar administratīvo sodu trolejbusā par nepagarinātu studenta apliecību.